Pozitīvas mācīšanās pieredzi skolēniem veido ļoti daudzi faktori gan skolā, gan ārpus tās, tai skaitā tehnoloģiju lietošana dažādu prasmju attīstīšanai un pilnveidei, ātrākai saziņai un atgriezeniskās saites un dažādu mācīšanās pieredžu iegūšanai. Tehnoloģijas noteikti un neapšaubāmi uzlabo dzīves kvalitāti – tās palīdz atrast informāciju, sniedz iespēju mācīties, izklaidēties, sadarboties un vēl daudz citas labas un noderīgas lietas, taču jāapzinās, ka nekontrolēta tehnoloģiju un interneta lietošana ietekmē bērnu dzīves un šī nekontrolētā lietošana nereti notiek arī skolā – starpbrīžos vai pēc stundām.
Var paust pārliecību, ka mobilo telefonu lietošana un interneta vietnes, kurās uzturās bērni, ir vecāku atbildība, taču katrs skolotājs var uzdot sev jautājumu – vai tas, ko skolēns dara starpbrīdī viedtālrunī, nekādi neietekmē turpmākos procesus mācību stundā?
Pew pētniecības centra (Pew Research Center) 2023.gada pētījumā secināts, ka 36% pusaudžu tiešsaistē ir “gandrīz pastāvīgi” (Vogels & Gelles-Watnick, 2023), savukārt, 2024.gada pētījumā par laiku, ko pusaudži pavada internetā, konstatēts, ka pusaudžu skaits, kas nepārtraukti ir tiešsaistē, pieaudzis līdz 46% (Faverino & Sidoti, 2024). Šie ļoti augstie rādītāji liecina, ka pat tad, ja pusaudži neizmanto savas viedierīces un šķiet, ka viņi kaut ko dara reālajā pasaulē, piemēram, atrodas klasē, piedalās mācību stundā un veido pierakstus vai ēd pusdienas, liela daļa viņu uzmanības tiek pievērsta notikumiem sociālo mediju vidē. Kā rāda pētījumi (piemēram, Twenge et al., 2021), tiklīdz pusaudži sāka ņemt līdzi viedtālruņus uz skolu un regulāri izmantot sociālos tīklus, tostarp pārtraukumos starp mācību stundām, viņiem bija grūtāk komunicēt ar saviem klases biedriem, jo viņi “mūžīgi ir citur”.
Viedtālruņi piesaista uzmanību tik spēcīgi, ka, ja tie tikai brīdi ievibrējas kabatā, daudzi cilvēki pārtrauc uzsākto sarunu ar partneri, izvelk tālruni no kabatas, ļaujot otrai personai pamatoti secināt, ka viņa ir mazāk svarīga par saņemto paziņojumu (Barrick et al., 2022). Pētījumos konstatēts, ka vidējais paziņojumu skaits jauniešu viedtālruņos no populārākajām sociālajām un saziņas lietotnēm ir vairāk kā 140 signāli dienā (Statista, 2023). Protams, daudzi jaunieši izmanto ierīcēs iebūvētās funkcijas, lai īslaicīgi izslēgtu visus paziņojumus, taču kopumā viņi piekrīt, ka viedtālruņi nemitīgi pārtrauc uzsāktās darbības visas dienas garumā , kas negatīvi ietekmē koncentrēšanās spējas un iesaisti mācību procesā (Haidt, 2024).
Liela daļa bērnu un jauniešu guļ mazāk, nekā nepieciešams viņu smadzenēm un ķermenim, jo nespēj vakaros laicīgi pārtraukt sociālo mediju vai spēļu lietošanu, bet nepieciešamību agri mosties darba dienu rītos nosaka mācību stundu sākuma laiks, tāpēc bērni no rītiem nevar gulēt ilgāk. Pusaudži, kuriem trūkst miega, nevar koncentrēties mācību darbam un atcerēties dzirdēto vai lasīto, pasliktinās viņu mācīšanās rezultāti, tiek negatīvi ietekmēts reakcijas laiks, apgrūtinās lēmumu pieņemšana un pasliktinās motorās prasmes, kas palielina traumatisma risku (Dahl, 2008; Wheaton et al., 2016). Neizgulējušies skolēni dienas laikā ir uzbudinātāki un nemierīgāki, un tas ietekmē viņu attiecības ar skolotājiem un vienaudžiem. Tas savukārt neveicina pozitīvas mācīšanās pieredzes veidošanos.
Pat tad, ja skolēni visu laiku neieskatās savos viedtālruņos, to klātbūtne vien ietekmē viņu spēju domāt. Psihologs J.Haidts apraksta pētījumu, kurā pēc nejaušības principa tika izvēlētas skolēnu grupas, kur 1.grupa atstāja viedtālruni somā citā telpā, 2.grupa atstāja viedtālruni kabatā vai somā, ko ņēma līdzi klasē, bet 3.skolēnu grupa nolika viedtālruni klasē uz sava galda. Pēc tam skolēniem bija jāveic uzdevumi, ar kuru palīdzību tika pārbaudītas viņu domāšanas spējas un darba atmiņas ietilpība, risinot dažādus uzdevumus. Tika konstatēts, ka skolēnu domāšanas spējas ir vislabākās, ja viedtālruņi tika atstāti citā telpā, un vissliktākās, kad viedtālruņi atradās uz galda un bija skolēniem redzami (Haidt, 2024). Līdz ar to secināms, ka viedtālruņu klātbūtne ļoti tieši skar mācību procesu. To skolotājiem ir iespējams diezgan tieši un tūlītēji kontrolēt.
Tikpat svarīgi kā pievērst uzmanību pārmērīgai viedierīču lietošanai, ir pievērst uzmanību tam, kādu saturu bērni un jaunieši patērē, kā tas, ko viņi tur redz un dara, ietekmē viņu garīgo veselību, uzvedību, attiecības un pašvērtējumu.
Mūsdienās bērnu drošības jautājumi fiziskajā vidē ir diezgan sakārtoti, taču viņu atrašanās dažādās virtuālās platformās nereti ir atstāta pilnībā viņu pašu ziņā.
Bērni un jaunieši virtuālajā vidē ir īpaši neaizsargāti un viegli ietekmējami. Viņi pastāvīgi atrodas tādās vietnēs kā Snapchat, Instagram, WhatsApp, OmeTv, Reddit, Yubo un citās. Tur viņi visbiežāk ir vieni paši bez pieaugušajiem, un šī pasaule nereti ir apdraudoša, emocionāli vardarbīga un var ietekmēt pusaudžu garīgo veselību, līdz ar to arī spēju pilnvērtīgi iesaistīties mācību procesā.
Katram bērnam ir svarīga piederība kādai grupai, un tehnoloģijas nereti nodrošina iespēju šķietamai piederībai kādai kopienai, kad bērna kabatā viedtālruņa veidolā ir vesela pasaule, kas viņus aicina pievienoties. Lai gūtu gan vienaudžu, gan arī pavisam svešu cilvēku atzinību, bērniem pastāvīgi jāvelta liela daļa laika, lai rūpīgi atlasītu savas dzīves fotogrāfijas un video, veidojot savu tiešsaistes tēlu. Pusaudži katru dienu pavada daudzas stundas, aplūkojot draugu, paziņu un svešu cilvēku tikpat rūpīgi atlasītos foto un priecīgās ziņas, tādējādi iegūstot sagrozītu priekšstatu par reālo pasauli.
Diemžēl sociālie mediji meitenes negatīvi ietekmē vairāk kā zēnus, jo meitenes ir jūtīgākas pret vizuāliem salīdzinājumiem un daudzas sociālo mediju platformas veidotas tā, ka var negatīvi ietekmēt meiteņu pašvērtējumu. Meitenes biežāk kā zēni ietekmējas no citām meitenēm, kurās sociālajos medijos dalās ar savu nomākto noskaņojumu, tādējādi iegūstot trauksmes traucējumus vai depresīvu noskaņojumu (Haidt, 2024). Sarunājoties skolā ar meitenēm, secinu, ka internets ir arī atvieglojis iespēju vīriešiem nesodīti uzmākties meitenēm.
Zēniem atšķirībā no meitenēm lielāku kaitējumu rada videospēles, jo zēniem videospēļu spēlēšana bieži kļūst par svarīgāko dienas daļu, veidojot atkarību no spēles procesa. Videospēles notur zēnus viņu istabās, kas reālajā pasaulē padara zēnus vientuļākus, bailīgākus un izvairīgākus no riskiem (Haidt, 2024). Tāpat līdz ar interneta pieslēgumu viedierīcē ir nodrošināta neierobežota piekļuve bezmaksas pornogrāfijai, kas pieejama jebkurā laikā un vietā, un ko zēni skatās daudz biežāk nekā meitenes (Haidt, 2024). Tas veido realitātei neatbilstošu priekšstatu par savstarpējām attiecībām.
Ņemot vērā iepriekš aprakstīto, aicinu skolu vadību veidot diskusiju ar pedagogu kolektīvu par to, vai pamanām, ka un kā skolēnu viedierīču nekontrolētas lietošanas paradumi ietekmē mācību procesu, kā arī meklēt risinājumus, lai novērstu vai vismaz mazinātu pārmērīgas un nepiemērotas viedierīču lietošanas radītos kaitējumu bērniem un jauniešiem, piemēram, regulāra tēmas aktualizēšana sarunās ar skolēniem un viņu vecākiem, profesionālā pilnveide par problemātiku u.c.
Aicinu katru skolotāju padomāt, kā veidot vidi, kas veicinātu skolēnu savstarpējo “dzīvo” komunikāciju starpbrīžos, un stingri turēties pie prasības skolēniem mācību laikā viedtālruņus turēt somās, nevis kabatās!
Aicinu ieklausīties skolēnu sarunās! Tas var palīdzēt savlaicīgi atklāt riskus un bērnu apdraudošas situācijas internetā.
Aicinu skolotājus mudināt vecākus laiku pa laikam pārbaudīt, ko bērni raksta un publicē dažādās interneta vietnēs!
Tas būtu labs iesākums.
ONIP Izaugsmes atbalsta nodaļas vadītāja Inguna Kaniņa
Izmantoto avotu un literatūras saraksts
Barrick, E. M., Barasch, A. & Tamir, D. I. (2022). The unexpected social consequences of diverting attention to our phones. Journal of Experimental Social Psychology, 101,104344. doi.org/10.1016/j.jesp.2022.104344
Dahl, R. E. (2008). Biological, developmental, and neurobehavioral factors relevant to adolescent driving risks. American Journal of Preventive Medicine, 35(3), S278–S284. doi.org/10.1016/j.amepre.2008.06.013
Faverino, M. & Sidoti, O. 2024. Teens, Social Media and Technology 2024. Pew Research Center. https://www.pewresearch.org/internet/2024/12/12/teens-social-media-and-technology-2024/
Haidt, J. (2024). The anxious generation : how the great rewiring of childhood is causing an epidemic of mental illness. Penguin Press, NewYork. https://www.academia.edu/122869269/The_Anxious_Generation_BY_Jonathan_Haidt
Vogels, E.A.& Gelles-Watnick, R. (2023). Teens and social media: Key findings from Pew Research Center surveys. Pew Research Center. https://www.pewresearch.org/short-reads/2023/04/24/teens-and-social-media-key-findings-from-pew-research-center-surveys/
Statista Research Department. (2023). Weekly notifications from social apps to U.S. Gen Z mobile users. https://www.statista.com/statistics/1245420/us-notifications-to-social-app-ios-users/
Twenge, J. M., Haidt, J., Blake, A. B., McAllister, C., Lemon, H. & Le Roy, A. (2021). Worldwide increases in adolescent loneliness. Journal of Adolescence, 93(1), 257–269. https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0140197121000853
Wheaton, A. G., Olsen, E. O., Miller, G. F., & Croft, J. B. (2016). Sleep duration and injury-related risk behaviors among high school students—United States, 2007–2013. Morbidity and Mortality Weekly Report, 65(13), 337–341. https://www.jstor.org/stable/24858002